Reālajā pasaulē, mašīna ir objekts.

Mašīnai ir dažādas īpašības(properties) un darbības(methods), ko tā var veikt.

Objekts	Īpašības(Properties)	Darbības(Methods)
	masina.marka= Fiat masina.modelis = 500 masina.svars = 850kg masina.krasa = balts	masina.start() masina.braukt() masina.bremzet() masina.stop()

Lai gan visām mašīnām ir vienādas īpašības(properties), piemēram svars un krāsa, to vērtības(value) atšķirās.

Visām mašīnām ir vienādas metodes, ko tās var veikt, bet tās veic dažādos laikos.

Šo visu var arī atspoguļot kodā.

//Javascript kods, ko var palaist pārlūkprogrammas konsolē
const masina= {
marka:"Fiat", 
modelis:"500", 
krasa:"balts"};
//rezultāta iegūšana

masina.marka;

Objektu metodes
Objektiem var būt arī metodes, jeb darbības ko tie veic.

Metodes ir darbības, kuras var veikt ar objektiem.

Metodes tiek saglabātas rekvizītos kā funkcijas.

//Javascript kods, ko var palaist pārlūkprogrammas konsolē
const persona = {
  vards: "Janis",
  uzvards : "Berzins",

  pilnaisVards: function() {
    return this.vards + " " + this.uzvards;
  }
};
//rezultata izsauksana
persona.pilnaisVards();

No šī varam secināt, ka ar objektus varam lietot gan dažādām funkcijām, gan informācijas glabāšanai. Lai uzzinātu vairāk par objektorientētu programmēšanu var lasīt:

Pamatā ir pāris datu tipi, kurus izmanto gan kompleksām, gan vienkrāšām operācijām:

• String (str vai txt). Izmanto jebkuru rakstzīmju kombinācijai, kas parādās uz tastatūras, piemēram, burti, cipari un simboli.
• Character (vai char). Izmanto atsevišķiem simboliem.

• Integer (vai int). Izmanto veseliem skaitļiem.
• Float (vai Real). Izmanto skaitļiem, kas satur decimāldaļas, vai daļskaitļiem.
• Boolean (vai bool). Izmanto, ja dati ir ir tikai patiess/nepatiess(True/False).

Kompleksātās sistēmās tiek lietotas arī citas datu struktūras, kuras sevī var ietvert vairāk kā 1 mainīgo.

• Array( via arr vai []). Augsta līmeņa objekts, kas satur sevī citus mainīgos vai datu tipus.

Masīvs ir īpaša veida mainīgais, kurā var saglabāt vairākas vērtības, izmantojot īpašu sintaksi. Katra vērtība ir saistīta ar skaitlisko indeksu, kas sākas ar 0. Nākamajā attēlā ir parādīts, kā masīvs saglabā vērtības.

Skaitīšana masīvā parasti sākas no 0. Tātad lai piekļūtu 1. elementam, ir jāizsauc 0. elements.

//Javascript Koda piemers ko var veikt pārlūkprogrammas konsolē
//Inicializejam masīvu
let masivs = [0,1,2,4];
//Lai izsauktu konkrēto masīva elementu, lietojam pozīciju, kā rādīts augstāk
masivs[1];
//Rezultātā parādās 1, jo tas ir 2. elements, bet skaitīšana sākas no 0

Citās programmēšanas valodās, piemēram C# ir citas līdzīgas datu struktūras kā saraksti, kurus izsauc ar “List<T>”, par kuriem var uzzināt vairāk gan tehniskajā dokumentācijā, gan tiešsaites pamācībās.

Līdzīgi kā mainīgais matemātikā, mainīgais ir veids, kā saglabāt informāciju ar noteiktu nosaukumu. Piešķirot vērtībai nosaukumu, mēs varam viegli atkārtoti izmantot šo vērtību savā kodā. Tāpat kā mainīguma ideja, programmēšanas mainīgais ļauj mums viegli mainīt vērtību visā mūsu kodā.

Mainīgo definēšana ir svarīgs princips, jo tādējādi šī informācija var tikt atkārtoti izmantota. Ar mainīgajiem var veikt dažādas funkcijas.

Lai lietotu mainīgos tos ir jāizveido. Lai tos izveidotu, tiek izvēlēts datu tips un tad ar operatoru ”=” tiek piešķirta vērtība. Dažās programmēšanas valodās ir brīvie mainīgie, kuri izvēlas datu tipi atkarībā no piešķirtās vērtības. Piemēram “var” datu tips dažādās programmēšanas valodās kā Javascript, C# u.c.

Koda piemēri:

//Javascript piemērs, ko var nokopēt pārlūkprogrammas konsolē
var x = 5;
var y = 6;
var z = x + y;
z; //izsauc rezultātu
//var šajā gadījumā ir int

//Mainīgie var arī būt string un citi datu tipi
string x = "Text";

Par citiem datu tipiem skatīties : https://www.semikods.lv/programmesana/programmesanas-pamati/datutipi/